Kāpēc interneta savienojums ir tik lēns?

Izmantotais interneta savienojuma veids ir svarīgākais faktors, nosakot savienojuma ātrumu. Trīs tipiski veidi, kā pievienoties internetam no mājām, ir iezvanes, DSL un kabeļa savienojums. Ja varat izvēlēties, kabeļa savienojums parasti ir visātrākais, bet DSL un kabeļa savienojums ir ātrāks nekā iezvanes.

Daudzi interneta nodrošinātāji piedāvā arī optisko šķiedru pakalpojumu (Fiber Optic Service - FiOS), kas savienojas ar internetu, optiskā tīklā izmantojot gaismu. Mājās jūs joprojām pievienojat savu datoru, izmantojot vara vadus. FiOS priekšrocība ir tāda, ka šis savienojums var nodrošināt lielāku ātrumu nekā tradicionālie vara vadu savienojumi, tādi kā DSL vai kabeļi. Daži interneta nodrošinātāji piedāvā vairākas iespējas, atkarībā no jūsu dzīvesvietas. Blīvāk apdzīvotās vietās, visticamāk, ir pieejams FiOS savienojums. Vaicājiet papildinformāciju savam tālruņa operatoram vai interneta nodrošinātājam.

Ja izmantojat iezvanes savienojumu, piedāvājam dažas iespējas, kā uzlabot interneta ātrumu. Pirmkārt, izmantojiet iespējami ātrāku modemu. Ātrākais modems, kuru varat izmantot, nosūta un saņem informāciju ar ātrumu 56 kilobiti sekundē (Kb/s). Pilns 56 Kb/s ātrums netiek nodrošināts lielākajā daļā laika, tomēr ar labu tālruņa līniju vajadzētu sasniegt ātrumu vismaz 45–50 Kb/s.

Otrkārt, pārliecinieties, vai tālruņa līnija ir labā stāvoklī. Ja tālruņa līnijas kabeļsistēma jūsu mājās vai darbavietā ir novecojusi un nolietota, varat saņemt nejaušus signālus vai starpsarunas no citām tālruņu līnijām. Šīs problēmas palēnina interneta savienojumu, jo modemam jānosūta viena un tā pati informācija atkal un atkal, līdz tā tiek pārraidīta bez iejaukšanās. Pārbaudiet tālruņa vadus, vai tie nav bojāti, nodiluši vai savijušies ap strāvas vai citu tālruņu vadiem. Ja tālruņos pamanāt krakšķēšanu, iespējams, vēlēsities sazināties ar tālruņa nodrošinātāju, lai tas pārbaudītu, vai līnijas jūsu mājās un ārpus tās ir labā stāvoklī.

Interneta savienojumu var ietekmēt datora veselība. Spiegprogrammatūra un vīrusi noteikti var radīt problēmas, bet interneta savienojuma ātrumu var ietekmēt arī pievienojumprogrammas, datora atmiņas lielums, vieta cietajā diskā un tā stāvoklis, kā arī palaistās programmas.

Divi sliktas interneta darbības biežākie iemesli ir spiegprogrammatūra un vīrusi. Spiegprogrammatūra var palēnināt sistēmu, traucējot pārlūkprogrammai un monopolizējot interneta savienojumu. Spiegprogrammatūra uzrauga, kā tiek izmantots internets, un taustiņsitienus, kas rada kavēšanu. Problēma tiek sarežģīta, ja vienlaicīgi ir palaistas vairākas spiegprogrammatūras. Ja problēma ir pietiekami nopietna, varat pilnībā pazaudēt savienojumu. Lai atjaunotu internetu tā iepriekšējā darbībā, regulāri jāpalaiž pretspiegprogrammatūras programma, lai pilnībā atbrīvotos no invazētajām spiegprogrammatūrām. Papildinformāciju skatiet Spiegprogrammatūru vai citu potenciāli nevēlamu programmatūru meklēšana.

Datorvīrusi var veicināt vāju interneta darbību. Kad vīruss inficē datoru, tas instalē datora kodu, kas mēģina pats izplatīties, parasti nosūtot pats savas kopijas e‑pastā. Daži vīrusi spēj vairoties ar ātrumu simtiem e‑pasta ziņojumu minūtē, kas citām darbībām atstāj nelielu datorlietošanas jaudu un interneta savienojuma joslas platumu. Vīrusi parasti nesniedz norādes, ka tie ir palaisti, tāpēc labāk vienmēr palaist pretvīrusu programmatūras. Papildinformāciju, kā rīkoties ar vīrusiem, skatiet Vīrusi: bieži uzdotie jautājumi.

Pārlūka pievienojumprogrammas arī rada veiktspējas problēmas. Pārlūka pievienojumprogrammas ir tādas programmas kā multivides pievienojumprogrammas, meklēšanas joslas vai citas programmas, kas parasti tiek parādītas pārlūka rīkloslā. Daudzas pārlūka pievienojumprogrammas var palienināt pārlūka pieredzi, piedāvājot multivides vai specializētu dokumentu apskati. Tomēr dažas pievienojumprogrammas var palēnināt interneta savienojumu. Ja rodas aizdomas, ka pievienojumprogrammas rada lēnu veiktspēju, mēģiniet startēt programmu Intrenet Explorer režīmā, kad pievienojumprogrammas ir atspējotas. Pievienojumprogrammas tiek atspējotas tikai uz sesijas laiku, bet, ja veiktspēja uzlabojas, varat izmantot iespēju Pārvaldīt pievienojumprogrammas, lai tās izslēgtu ilglaicīgi. Lai piekļūtu rīkam Pārvaldīt pievienojumprogrammas no programmas Internet Explorer, noklikšķiniet uz pogas Rīki un pēc tam noklikšķiniet uz Pārvaldīt pievienojumprogrammas. Papildinformāciju skatietKā pārlūka pievienojumprogrammas ietekmē datoru?

Tāpat kā visām datorprogrammām, programmai Internet Explorer nepieciešama noteikta datorlietošanas jauda, atmiņa un vieta diskā, lai tā darbotos efektīvi. Katra apskatītā Web lapa vispirms tiek lejupielādēta atmiņā un pēc tam saglabāta pagaidu diska failos. Cita palaista programma, kas aizņem lielu atmiņas daudzumu un datorlietošanas jaudu, var sacensties ar programmu Internet Explorer un radīt kavēšanos. Ja interneta savienojums ir lēns un ir atvērtas citas programmas, aizveriet tās. Ja vēlaties palaist vairākas programmas vienlaicīgi, apdomājiet iespēju palielināt datora atmiņu. Maz vietas diskā arī var radīt veiktspējas problēmas. Varat atbrīvot vietu diskā, izdzēšot pagaidu failus no Internet Explorer. Papildinformāciju, kā izdzēst pagaidu failus, skatiet Web lapu vēstures dzēšana.

Dažkārt tiek izmainīti programmas Internet Explorer iestatījumi, kas, iespējams, var ietekmēt šīs programmas darbību. Programmai Internet Explorer iespējams atiestatīt noklusējuma iestatījumus. Papildinformāciju skatiet Internet Explorer 8 iestatījumu atiestatīšana. Internet Explorer atiestatīšana ir neatgriezeniska, tādēļ pirms atiestatīšanas iepazīstieties ar ietekmēto iestatījumu sarakstu.

Diemžēl ir gadījumi un apstākļi, kurus nevarat kontrolēt. Pat ja savienojums ir ātrs, ārējie faktori, piemēram, noslogotas vietnes vai klejojoši datorvīrusi, var palēnināt visu vietni. Populāras vietnes lietotāji var pārslogot. Piemēram, ja televīzijas reklāmā tiek minēta vietne, daudzi var vienlaicīgi mēģināt apmeklēt šo vietni. Ja vietne nav gatava vadīt plūsmu, varat sastapties ar kavējumiem.

Datorvīrusu īpašu uzliesmojumu brīžos interneta ātrums var samazināties. Daudzi vīrusi izplatās, liekot datoriem nosūtīt simtiem vai tūkstošiem vīrusa kopiju. Tas var ievērojami palēnināt interneta ātrumu. Varat apskatīt, kādi būtiski uzliesmojumi šobrīd notiek, apmeklējot pretvīrusu pārdevēja vietni vai vietni Drošība mājās.

Lokālā interneta pārslodze arī var radīt lēnāku interneta savienojumu nekā parasti. Šādi palēninājumi notiek, ja daudzi cenšas pievienoties internetam vienlaicīgi vai arī vislielākās slodzes stundās, piemēram, pēc mācību beigām, kad studenti pārnāk mājās un pievienojas tīklam Web.

Ja esat korporatīvajā tīklā, vispārējā tīkla un starpniekservera izmantošana var ietekmēt interneta veiktspēju. Lielākā daļa tīklu administratoru uzrauga interneta izmantošanu un mēģina atturēt lietotājus no tādu darbību veikšanas kā failu lejupielādēšana vislielākās slodzes stundās. Ja secināt, ka piekļuve internetam dažkārt ir lēna, varat to apspriest ar tīkla administratoru.