Datora centrālais procesors (CPU) un sistēmas atmiņa (RAM) nosaka to, cik ātri darbojas dators un cik daudz programmu tas var vienlaikus darbināt bez problēmām. Jo lielāka RAM - mērīta gigabaitos (GB) -, jo dators ir ātrāks un tā atbildes spēja ir lielāka. Jaudīgākam procesoram ir vairāki kodoli (divi vai četri, nevis viens) un lielāks ātrums - tas tiek mērīts gigahercos (GHz). Mūsdienās standarta klēpjdatoram var būt 2 GB RAM un 1 GHz divkodolu procesors. Jaudīgākam datoram var būt 4 GB RAM un 2,8 GHz četrkodolu procesors.

Daudzos klēpjdatoros iebūvēti mobili procesori, kas īpaši izstrādāti, lai patērētu mazāk enerģijas nekā galddatoru procesori - tas var būtiski ietekmēt klēpjdatora akumulatora lietošanas laiku.

Jāapsver arī tas, vai vēlaties 32 bitu vai 64 bitu datoru: 32 bitu dators apmierina lielākās daļas lietotāju vajadzības, bet 64 bitu sistēmas var izmantot lielāku atmiņas apjomu - 4 GB un vairāk -, kas piemērots datorspēļu spēlēšanai un profesionālai video rediģēšanai. Sistēmai Windows 7 pieejama gan 64 bitu, gan 32 bitu versija, bet, lai darbinātu 64 bitu versiju, nepieciešams 64 bitu dators. Vai vēlaties uzzināt vairāk? Skatiet sadaļu Informācija par sistēmas Windows 64 bitu versiju.

Šajā tabulā redzamas RAM un CPU specifikācijas, kas pieejamas dažādu tipu klēpjdatoros:

Cietajā diskā tiek glabāta visa informācija - no programmām līdz pat fotoattēliem. Mūsdienās lielākajā daļā klēpjdatoru krātuve ir ļoti ietilpīga - standartā sākot no 60-100 gigabaitiem (GB), bet dažos tīmekļa klēpjdatoros tā ir mazāka. Tas ir pietiekami fotoattēliem, mūzikai, dokumentiem un dažām filmām.

Šajā tabulā parādīts, cik liela krātuve nepieciešama dažādiem lietošanas veidiem:

Cietvielu diski (Solid-state drive - SSD) ir jauns cieto disku tips, kurā kustīgo detaļu vietā tiek izmantota zibatmiņa. Tie ir ātrāki, vieglāki, patērē mazāk enerģijas un ir triecienizturīgāki, taču arī daudz dārgāki nekā tradicionālie rotējošie cietie diski. Visi SSD diski, izņemot dārgākos, ir mazāki nekā tipiskie klēpjdatora cietie diski, taču nākotnē tas var mainīties.

Visbeidzot, neaizmirstiet izveidot dublējumu. Izmantojot sistēmas Windows 7 līdzekli Dublēšana un atjaunošana, varat to iestatīt un par to vairs neuztraukties - sistēma Windows automātiski dublēs visas izvēlētās mapes, bibliotēkas un diskus. Vērtīgos datus varat kopēt kompaktdiskos, DVD diskos, USB zibatmiņas diskos, ārējā cietajā diskā vai augšupielādēt tiešsaistes pakalpojumā, piemēram, Windows Live Skydrive. Galvenais ir atcerēties dublēt datus drošā vietā.

Liels ekrāns ir lieliski piemērots filmu skatīšanai vai daudzu atvērtu logu pārvaldīšanai. Parasti lielāks ekrāns - 14 collas un vairāk - nozīmē arī lielāku izšķirtspēju (parādīto pikseļu daudzumu, kas nosaka to, cik detalizēti tiek parādīts attēls). Taču, ja plānojat daudz pārvietoties, līdzi ņemot klēpjdatoru, mazāks ekrāns varētu būt piemērotāks: ekrāna lielums ir būtisks faktors, kas ietekmē klēpjdatora svaru un akumulatora darbības laiku.

Pēdējā laikā populāri kļuvuši platekrāna datori, jo arvien vairāk cilvēku izmanto klēpjdatorus, lai skatītos filmas un spēlētu spēles. Tie arī ir noderīgi, lai salīdzinātu divus blakus novietotus dokumentus. Tomēr, tā kā augstāks ekrāns nodrošina vairāk lietderīgi izmantojamās platības salīdzinājumā ar klēpjdatora lielumu, daži lietotāji joprojām izvēlas šādus klēpjdatorus.

Visbeidzot, joprojām tiek diskutēts par matēta un spīdīga ekrāna priekšrocībām - dažiem lietotājiem patīk spilgtāks, stiklam līdzīgs izskats, ko nodrošina spīdīgais ekrāns, bet citi novērtē matētos ekrānus, kas nodrošina attēla kvalitāti bez atspīdumiem.

Cik smagam jābūt klēpjdatoram? Atbilde ir atkarīga no tā, ko plānojat darīt ar klēpjdatoru, cik daudz naudas vēlaties iztērēt un cik bieži plānojat nest klēpjdatoru sev līdzi.

Augstas veiktspējas spēļu datori var svērt līdz pat 7 kilogramiem - tie nav gluži piemēroti līdzņemšanai ceļojumā. Vieglākie tīmekļa klēpjdatori sver 1,5 kg vai mazāk, tomēr arī to jauda un veiktspēja ir mazāka. Tādēļ daudzi cilvēki atrod piemērotāko datoru ar vidējiem raksturlielumiem: universāls standarta klēpjdators parasti sver no 2 līdz 3 kg.

Dažu klēpjdatoru svars ir mazāks, jo tiem ir mazāks ekrāns un klaviatūra, bet daži augstas kvalitātes "plānie un vieglie" modeļi ir pilna lieluma (ja meklējat ļoti vieglu tīmekļa klēpjdatoru, skatiet sadaļu Piemērota tīmekļa klēpjdatora atrašana). Šie plānie, stilīgie klēpjdatori var būt daudz dārgāki, bet parasta izskata klēpjdatori ar mazākiem ekrāniem un klaviatūrām ir vieni no lētākajiem.

Klēpjdatoros parasti iekļauts skārienpaliktnis vai rādītājsvira (mazs izcilnis dažu klaviatūru vidū, reizēm dēvēts par dzēšgumiju), bet reizēm arī abas ierīces. Izvēle atkarīga no paša lietotāja, bet varat arī pievienot peli (vadu vai bezvadu), lai ērtāk pārvietotu rādītāju.

Klaviatūras lielums (reizēm arī izkārtojums) var būt dažāds atkarībā no klēpjdatora lieluma. Dažiem cilvēkiem ir grūti lietot mazākās klaviatūras, tādēļ pirms datora iegādes ieteicams to izmēģināt. Tādējādi varēsit arī pārbaudīt, vai jums patīk klaviatūras īpašības, piemēram, attālums starp taustiņiem, tas, vai taustiņi izvietoti stabili un vai tie skaļi neklikšķ.

Ja neņemat līdzi klēpjdatoru, dodoties ārpus mājām, tad par akumulatoru nav jāraizējas. Bet, ja plānojat to ņemt līdzi ceļojumos, pirms iegādes pārbaudiet specifikācijas (un pārliecinieties, vai norādītais akumulatora darbības laiks attiecas uz ražotāja standarta akumulatoru, nevis pagarināta darbības laika versiju.) Lielāks ekrāns un ātrāks procesors ātrāk patērēs akumulatora enerģiju, tāpat kā noteikti lietošanas veidi, piemēram, spēļu spēlēšana, filmu skatīšanās un piekļuve bezvadu tīkliem.

Iegādes procesa laikā bieži vien var jaunināt klēpjdatoru, ievietojot jaudīgāku akumulatoru. Varat arī iegādāties papildu rezerves akumulatoru, ja tiešām ilgu laiku jālieto klēpjdators, nepievienojot to pie elektrotīkla. Tomēr neaizmirstiet, ka jaudīgāki akumulatori un rezerves akumulatori var būt smagi. Papildinformāciju skatiet sadaļā Akumulatora enerģijas taupīšana.

Video kartes (sauktas arī par grafikas kartēm) nodrošina datora vizuālo informāciju. Klēpjdatoru korpusā nav vietas video kartei, kā tas ir lielākajā daļā galddatoru. Tās vietā klēpjdatoros izmanto iebūvētu grafikas procesoru (Graphics processing unit - GPU). Ir divu veidu iebūvētie GPU: integrētā grafika vai atvēlētā (nošķirtā) grafika.

Integrētā grafika ir lētāka, bet parasti arī ne tik jaudīga kā atvēlētā grafika, kas daudzos klēpjdatoros tiek piedāvāta kā papildu maksas opcija. Integrētā grafika ir piemērota lielākajai daļai lietošanas veidu, bet atvēlētā grafika visvairāk piemērota spēļu spēlēšanai, augstas izšķirtspējas video rediģēšanai un citiem uzdevumiem, kas prasa daudz grafikas resursu (tā, iespējams, ir nepieciešama dažiem sistēmas Windows līdzekļiem - papildinformāciju skatiet sadaļā Windows 7 sistēmas prasības).

Ir pieejami vairāki sistēmas Windows 7 izdevumi. Izdevums Windows 7 Home Premium nodrošina nevainojamu izklaidi datorā, bet izdevumos Windows 7 Professional un Ultimate ir pieejami papildu līdzekļi, kas nodrošina papildu jaudu un daudzveidīgus lietošanas veidus. Vai neesat pārliecināts, kurš izdevums ir vispiemērotākais? Varat salīdzināt sistēmas Windows 7 izdevumus, pārskatīt sistēmas prasības vai noskaidrotu rezultātus, ko sniedz sistēmas Windows salīdzinājums ar sistēmu Windows, lai salīdzinātu sistēmu Windows 7 ar sistēmas Windows versiju, ko lietojat pašlaik.