Kāpēc interneta savienojums ir tik lēns?

Izmantotais interneta savienojuma veids ir svarīgākais faktors, nosakot savienojuma ātrumu. Trīs tipiski veidi, kā pievienoties internetam no mājām, ir iezvanes, DSL un kabeļa savienojums. Ja varat izvēlēties, kabeļa savienojums parasti ir visātrākais, bet DSL un kabeļa savienojums ir ātrāks nekā iezvanes.

Daudzi interneta nodrošinātāji piedāvā arī optisko šķiedru pakalpojumu (Fiber Optic Service - FiOS), kas savienojas ar internetu, optiskā tīklā izmantojot gaismu. Mājās jūs joprojām pievienojat savu datoru, izmantojot vara vadus. FiOS priekšrocība ir tāda, ka šis savienojums var nodrošināt lielāku ātrumu nekā tradicionālie vara vadu savienojumi, tādi kā DSL vai kabeļi. Daži interneta nodrošinātāji piedāvā vairākas iespējas, atkarībā no jūsu dzīvesvietas. Blīvāk apdzīvotās vietās, visticamāk, ir pieejams FiOS savienojums. Vaicājiet papildinformāciju savam tālruņa operatoram vai interneta nodrošinātājam.

Ja izmantojat iezvanes savienojumu, piedāvājam dažas iespējas, kā uzlabot interneta ātrumu. Pirmkārt, izmantojiet iespējami ātrāku modemu. Ātrākais modems, kuru varat izmantot, nosūta un saņem informāciju ar ātrumu 56 kilobiti sekundē (Kb/s). Pilns 56 Kb/s ātrums netiek nodrošināts visu laiku, tomēr, izmantojot labu tālruņa līniju, vajadzētu sasniegt vismaz 45-50 Kb/s ātrumu.

Otrkārt, pārliecinieties, vai tālruņa līnija ir labā stāvoklī. Ja tālruņa līnijas kabeļsistēma jūsu mājās vai darbavietā ir novecojusi un nolietota, varat saņemt nejaušus signālus vai starpsarunas no citām tālruņu līnijām. Šīs problēmas palēnina interneta savienojuma darbību, jo modemam jānosūta viena un tā pati informācija atkal un atkal, līdz tā tiek pārraidīta bez traucējumiem. Pārbaudiet, vai tālruņa vadi nav bojāti, nodiluši vai savijušies ap strāvas vai citu tālruņu vadiem. Ja tālruņos pamanāt krakšķēšanu, iespējams, vēlēsities sazināties ar tālruņa nodrošinātāju, lai tas pārbaudītu, vai līnijas jūsu mājās un ārpus tās ir labā stāvoklī.

Pievienojoties bezvadu tīklam (Wi-Fi), interneta savienojuma ātrumu var ietekmēt gan datora atrašanās vieta, gan tas, vai tuvumā atrodas citas bezvadu ierīces. Bezvadu tīkli darbojas ar frekvencēm, kas līdzīgas citās ierīcēs, piemēram, mikroviļņu krāsnīs vai bezvadu tālruņos izmantotajām. 2.4 gigahercu (GHz) bezvadu tālruņa darbošanās blakus 2.4 GHz bezvadu klēpjdatoram var radīt traucējumus vai pilnībā bloķēt bezvadu tīkla savienojumu. Ja tīmekļa pārlūkošanas laikā jāveic zvani, izmantojiet vadu vai bezvadu tālruni, kas darbojas citā frekvencē, nevis tajā, kur bezvadu tīkls.

Attālums līdz bezvadu piekļuves punktam vai maršrutētājam, kā arī fiziskie šķēršļi var ietekmēt interneta savienojuma kvalitāti. Lai uzlabotu savienojuma ātrumu, pārvietojieties tuvāk piekļuves punktam un pārliecinieties, ka starp piekļuves punktu un datoru nav šķēršļu.

Interneta savienojumu var ietekmēt datora veselība. Spiegprogrammatūra un vīrusi bez šaubām var radīt problēmas, taču interneta savienojuma ātrumu var ietekmēt arī pievienojumprogrammas, datora atmiņas apjoms, vieta cietajā diskā un tā stāvoklis, kā arī palaistās programmas.

Divi sliktas interneta darbības biežākie iemesli ir spiegprogrammatūra un vīrusi. Spiegprogrammatūra var palēnināt sistēmu, traucējot pārlūkprogrammai un monopolizējot interneta savienojumu. Spiegprogrammatūra uzrauga, kā tiek izmantots internets, un taustiņsitienus, kas rada kavēšanu. Problēma tiek sarežģīta, ja vienlaicīgi ir palaistas vairākas spiegprogrammatūras. Ja problēma ir pietiekami nopietna, varat pilnībā pazaudēt savienojumu. Lai atjaunotu internetu tā iepriekšējā darbībā, regulāri jāpalaiž pretspiegprogrammatūras programma, lai pilnībā atbrīvotos no invazētajām spiegprogrammatūrām. Papildinformāciju skatiet sadaļā Spiegprogrammatūras un citas potenciāli nevēlamas programmatūras meklēšana.

Datorvīrusi var veicināt vāju interneta darbību. Kad vīruss inficē datoru, tas instalē datora kodu, kas mēģina pats izplatīties, parasti pa e-pastu nosūtot pats savas kopijas. Daži vīrusi spēj vairoties ar ātrumu simtiem e-pasta ziņojumu minūtē, tāpēc citām darbībām tiek nodrošināta neliela datorlietošanas jauda un interneta savienojuma joslas platums. Parasti netiek sniegtas nekādas skaidras norādes par vīrusu darbību, tāpēc ieteicams vienmēr palaist pretvīrusu programmatūru. Papildinformāciju par to, kā rīkoties ar vīrusiem, skatiet sadaļā Vīrusi: bieži uzdotie jautājumi.

Pārlūka pievienojumprogrammas arī rada veiktspējas problēmas. Pārlūka pievienojumprogrammas ir tādas programmas kā multivides pievienojumprogrammas, meklēšanas joslas vai citas programmas, kas parasti tiek parādītas pārlūka rīkjoslā. Daudzas pārlūka pievienojumprogrammas var palielināt pārlūka pieredzi, piedāvājot multivides vai specializētu dokumentu apskati. Tomēr dažas pievienojumprogrammas var palēnināt interneta savienojumu. Ja rodas aizdomas, ka pievienojumprogrammas rada lēnu veiktspēju, mēģiniet startēt programmu Internet Explorer režīmā, kad pievienojumprogrammas ir atspējotas. Pievienojumprogrammas tiek atspējotas tikai uz sesijas laiku, bet, ja veiktspēja uzlabojas, varat izmantot pievienojumprogrammu pārvaldnieku, lai tās ilglaicīgi izslēgtu. Lai programmā Internet Explorer piekļūtu pievienojumprogrammu pārvaldniekam, noklikšķiniet uz pogas Rīki un pēc tam uz Pārvaldīt pievienojumprogrammas. Papildinformāciju skatiet sadaļā Kā pārlūka pievienojumprogrammas ietekmē datora darbību?.

Tāpat kā visām datorprogrammām, programmai Internet Explorer nepieciešama noteikta datorlietošanas jauda, atmiņa un vieta diskā, lai tā darbotos efektīvi. Katra apskatītā tīmekļa lapa vispirms tiek lejupielādēta atmiņā un pēc tam saglabāta pagaidu diska failos. Cita palaista programma, kas aizņem lielu atmiņas daudzumu un datorlietošanas jaudu, var sacensties ar programmu Internet Explorer un radīt kavēšanos. Ja interneta savienojums ir lēns un ir atvērtas citas programmas, aizveriet tās. Ja vēlaties palaist vairākas programmas vienlaicīgi, apdomājiet iespēju palielināt datora atmiņu. Maz vietas diskā arī var radīt veiktspējas problēmas. Varat palielināt diska atmiņas lielumu, izdzēšot pagaidu Internet Explorer failus. Lai uzzinātu, kā dzēst pagaidu failus, skatiet sadaļu Tīmekļa lapu vēstures dzēšana.

Dažkārt tiek izmainīti programmas Internet Explorer iestatījumi, kas, iespējams, var ietekmēt šīs programmas darbību. Programmai Internet Explorer iespējams atiestatīt noklusējuma iestatījumus. Papildinformāciju skatiet sadaļā Programmas Internet Explorer iestatījumu atiestatīšana. Programmas Internet Explorer atiestatīšana ir neatgriezeniska, tāpēc pirms atiestatīšanas izlasiet to iestatījumu sarakstu, uz kuriem tas attiecas.

Diemžēl ir gadījumi un apstākļi, kurus nevarat kontrolēt. Pat ja savienojums ir ātrs, ārējie faktori, piemēram, noslogotas vietnes vai klejojoši datorvīrusi, var palēnināt visu vietni. Populāras vietnes lietotāji var pārslogot. Piemēram, ja televīzijas reklāmā tiek minēta vietne, daudzi var vienlaicīgi mēģināt apmeklēt šo vietni. Ja vietne nav gatava vadīt plūsmu, varat sastapties ar kavējumiem.

Datorvīrusu īpašu uzliesmojumu brīžos interneta ātrums var samazināties. Daudzi vīrusi izplatās, liekot datoriem nosūtīt simtiem vai tūkstošiem vīrusa kopiju. Tas var ievērojami palēnināt interneta ātrumu. Lai noskaidrotu šobrīd aktuālākos vīrusus, skatiet pretvīrusu programmu pārdevēja vietni vai vietni Drošība mājās.

Lokālā interneta pārslodze arī var radīt lēnāku interneta savienojumu nekā parasti. Šādi palēninājumi notiek, ja daudzi vienlaicīgi cenšas pievienoties internetam vai arī vislielākās slodzes stundās, piemēram, pēc mācību beigšanās, kad studenti pārnāk mājās un pievienojas tīmeklim.

Ja esat korporatīvajā tīklā, vispārējā tīkla un starpniekservera izmantošana var ietekmēt interneta veiktspēju. Lielākā daļa tīklu administratoru uzrauga interneta izmantošanu un mēģina atturēt lietotājus no tādu darbību veikšanas kā failu lejupielādēšana vislielākās slodzes stundās. Ja secināt, ka piekļuve internetam dažkārt ir lēna, varat to apspriest ar tīkla administratoru.