Kas ir pamata un dinamiskie diski?

Pamata diski un dinamiskie diski ir divi cietā diska konfigurācijas tipi sistēmā Windows. Vairākums datoru ir konfigurēti kā pamata diski, kurus ir visvieglāk pārvaldīt. Lietojot dinamiskos diskus, datorā var izmantot vairāk disku, lai dublētu datus, kas uzlabo veiktspēju un drošumu.

Pamata disks datu organizēšanai izmanto primāros nodalījumus, paplašinātos nodalījumus un loģiskās diskierīces. Formatēts nodalījums tiek dēvēts arī par sējumu (termini "nodalījums" un "sējums" bieži tiek savstarpēji aizstāti). Šajā sistēmas Windows versijā pamata diskiem var būt četri primārie nodalījumi vai arī trīs primārie nodalījumi un viens paplašināts. Paplašinātajā nodalījumā var būt neierobežots skaits loģisko diskierīču. Nodalījumi pamata diskā nevar koplietot vai sadalīt datus ar citiem nodalījumiem. Katrs nodalījums pamata diskā ir atsevišķs diska elements.

Dinamiskajos diskos var būt neierobežots dinamisko sējumu skaits, kuri darbojas kā pamata diskos izmantotie primārie nodalījumi. Galvenā atšķirība starp pamata diskiem un dinamiskajiem diskiem ir tā, ka dinamiskie diski var sadalīt vai koplietot datus starp diviem vai vairākiem datora dinamiskajiem cietajiem diskiem. Piemēram, vienu dinamisko sējumu faktiski var izveidot par krātuvi divos atšķirīgos cietajos diskos, kā arī šie diski var dublēt datus starp diviem vai vairākiem cietajiem diskiem, lai nodrošinātos pret gadījumu, ja kāds disks kļūst darbam nederīgs. Šai iespējai nepieciešami vairāki cietie diski, bet tas uzlabo drošību.